piektdiena, 2013. gada 27. decembris

Paldies, paldies, paldies!

Veiksmīgi esam 21 dienas eksperimentu piedzīvojuši un pārdzīvojuši. Tā kā projekts tika veidots augstskolas "Jaunie mediji un politika" kursa ietvaros, tad arī darbiņu pavisam veiksmīgi esam aizstāvējuši. 

Prieks vislielākais, ja esam iedvesmojuši arī Tevi ikdienā kaut par matu ēst veselīgāk! Projekts nu ir noslēdzies, un projekta blogs tāpat. Iespējams, ka vēl kāds ieraksts taps, bet regulāras ziņas noteikti ne (vismaz tuvākajā laikā). Blogu saglabāsim, lai vari ielūkoties, ja kas noderīgs aizķēries. 



Mīļš paldies visiem, kas iesaistījās un palīdzēja! 
Lai izdodas!

ceturtdiena, 2013. gada 12. decembris

VESELĪGAS ĒŠANAS LAIKS


Tikai 21 diena ēdot veselīgi un tas jau būs kļuvis par labu ikdienas paradumu. Taču, tas viss nav tik vienkārši, kā sākumā varētu šķist. Ceļš šajā veselības maratonā nebūs rozēm kaisīts. Būs dažādi blakus apstākļi, kas traucēs sasniegt iecerēto mērķi. Ar to mums jābūt gataviem uzsākot šo apņemšanos.
Šīs trīs nedēļas mēs varam iedalīt trīs posmos - zini, plāno, dari!


1.NEDĒĻA (zini)





Uzsākot ēst veselīgi ir svarīgi uzzināt, izzināt un zināt, kas ir veselīgs uzturs, ko tas labu mums sniedz, kā to pagatavot, kā uzglabāt un kā ar to variēt.









Ir jābūt gatavam izkāpt no savas kastes un pārmainīt savus uzskatus par to, kas tad īsti ir veselīgs un tad aši jāskrien uz veikalu, lai sapirktu pilnu ledusskapi ar vērtīgajiem produktiem. Jo kā Ēriks Makadams reiz ir teicis - Ja Tu turēsi savā ledusskapī labu pārtiku, Tu arī ēdīsi labu pārtiku!







Balstoties uz mūsu pašu pieredzes, īpaši bīstama ir pirmās nedēļas brīvdienas. Kad tā straujiem soļiem pietuvojusies, būtu svarīgi sev no jauna atgādināt, kas ir labs, kas slikts, kura izvēle ir pareizā un kura nepareizā. Šeit varat lūgt palīdzību arī draugiem, ģimenei, kolēģiem, atgādinot par savu apņemšanos, stāstot citiem, Tu atgādini arī sev.




2.NEDĒĻA (plāno)





Nedēļas nogalē tomēr gadījās ieiet veikalā un iznākt no tā ar kādu neveselīgu našķi? Jā, zinu, roka pati pastiepās pēc kārdinošās šokolādes tāfelītes, kuru aizejot mājās uzreiz steidzāmies nobaudīt, savu neveselīgo rīcību apzinoties vien tad, kad puse no tāfelītes jau gozējas mūsu puncī! Kļūdīties ir cilvēcīgi un tas nebūt nav iemesls, lai apstātos un pieliktu punktu veselīgajai ēšanai.







Šis ir īstais laiks, lai rūpīgāk ieplānotu savas maltītes un no jauna sev atgādinātu atļauto un aizliegto lietu sarakstu. Nepārtraukti sev atgādiniet, ka veselīga ēšana ir laba investīcija sevī!
















3.NEDĒĻA (dari)

Sasniedzot trešo nedēļu, daudzas lietas šķiet vieglas un pašsaprotamas, tomēr reizi pa reizei joprojām gadās kāda aizķeršanās. Kādam tā ir drauga dzimšanas diena, kādam negaidīts paziņas apciemojums, kādam vilinošā piemājas kebabnīca vai dzīvokļa biedrs, kurš izrādās ir slīpēts neveselīga uztura speciālists. Mums nav jāatsaka ielūgumam uz dzimšanas dienu tikai tāpēc, ka tagad esam nolēmuši ēst veselīgi, mums ir jāspēj šo ballīti aizvadīt ievērojot veselīgas ēšanas pamatprincipus un no svētku galda mieloties ar dārzeņiem, veselīgajiem salātiņiem un augļiem. Visu šo vilinājumu un negaidīto situāciju dēļ, mums atkal un atkal sev jāatgādina mērķis, ko vēlamies sasniegt un jādara viss, lai tas veiksmīgi notiktu.






Ko mēs atklājām trešajā nedēļā? Visām lietām var atrast alternatīvas. Vajag tikai nedaudz izpētīt ar kādām lietām var aizstāt iemīļotos neveselīgos pārtikas produktus, lai tie būtu veselīgi un  nekaitīgi mūsu organismam. Jo vai nav tā, ka nereti mēs kādu ēdienu uzskatām par negaršīgu, jo esam iedomājušies, ka tas tāds ir? Vajag nogaršot un būt patiesiem pret savām garšas kārpiņām! Apņemšanās un jauna paraduma sākuma punkts ir mūsu katra prātā un tikai tad tas izpaužas darbībās.
Ko vēl svarīgi atcerēties? Ne vienmēr ir jāatsakās no kāda konkrēta produkta, dažreiz pietiek ar to, ja pamainām veidu, kā tas tiek pagatavots. Kaut vai, kā piemēru varu minēt klasiskos kartupeļus. Varīti tie būs daudz veselīgāki, nekā cepti eļļā.





Mums izdevās, lai arī jums izdodas!

trešdiena, 2013. gada 11. decembris

Kurš teica, ka veselīgi ēst ir dārgi?

Nu jau mūsu eksperiments, tā varētu teikt, ir noslēdzies, tādēļ domājām, ka būtu svarīgi dalīties par mūsu novērojumiem un secinājumiem, laužot stereotipu – „VESELĪGA ĒŠANA = DĀRGI”.

DĀRZENI KABATĀ!

Šoreiz vairāk koncentrēsimies uz dārzeņiem, kā nekā pusšķīvim kārtīgā ēdienreizē jābūt pildītam ar dārzeņiem un zaļumiem - viegli sagremojamas, bet vērtīgas pārtikas (tā mūsu kampaņas konsultante-uztura speciāliste Linda Šlēziņa). 

Pēc mūsu novērojumiem, daļa sabiedrības apgalvo, ka pārtika ir ļoti dārga, tādēļ regulāri iegādājas vienus un tos pašus produktus, kuru uzturvērtība ir gaužām nabadzīga. Turklāt, cilvēku iepirkumu maisos proporcionāli dārzeņu ir gaužām maz.

Runājot par cenām, dārzeņi un augļi ir lētāki sezonā, tādēļ ir vērts padomāt par to iegādi jau vasaras pēdējos mēnešos un glabāt vēsā vietā ziemas krājumiem (ideālā gadījumā – jāaudzē pašiem).

Ievadam mazītiņš video .









CENAS un SEZONALITĀTE

Viens no eksperimenta pamatprincipiem ir sekot sezonalitātei, jo taisni sezonā dārzeņi un augļi ir visbagātākie. Šodien, aizejot uz tirgu, bija acīmredzamas pārmaiņas, ja salīdzina šo skatu ar redzamo rudenī: gandrīz neviena tirgotāja placī, tie daži, kas vēl kaut ko tirgoja, atradās iekštelpās, kā tam laikam arī būtu jābūt. Priecīga biju redzot, ka dārzeņu un augļi, kuri šajā sezonā pieejami mūsu pašu Latvijā, rotāja plauktus (arī).

Tā kā man gadījusies tā laime, kad dārzeņi ripo pie manis no laukiem, sen nebiju bijusi tirgū – dārzeņu cenas lielās līnijās ir tādas pašas kā veikalos, ar dažiem izņēmumiem. Mans secinājums: arī ejot uz tirgu jābūt uzmanīgam pētniekam: kas patiešām ir vietējais un dabīgais, bet kas ceļojis tālus gabalus! Tomēr lieliski, ka tirgū vari iegūt Latvijas sezonālos produktus nevis ārzemju (tas nenozīmē, ka Spānijas tomāts tur nevar būt tirgus plauktā – Spānijā tomāti šobrīd aug daudz labāk kā mums te)

Te arī daži piemēri (cenas un sortiments var atšķirties dažādās tirdzniecības vietās). Izvēlējos produktus, kurus paši lielākoties patērējām 21 dienas laikā.

Sīpoli: tirgū par centimetru lētāki, turklāt, Latvijas (~0.40 LVL/kg). Veikalos ir arī Spānijas, Polijas, Nīderlandes (~0.55 LVL/kg).

Kartupeļi: cenas dažādas, atkarībā no šķirnes. Tirgū cenas 0.25-0.50 LVL/kg, veikalos gan fasēti, gan sverami 0.25-1.00 LVL/kg.

Bietes: apmēram vienādi ~0.30LVL/kg


Burkāni: interesanti, bet veikalā atrodami par zemāku cenu – 0.25 LVL/kg (Latvijas, bet ir arī Nīderlandes), tirgū ~0.35 LVL/kg

Ķirbji: manis atrastie bija lētāki tirgū ~0.50LVL/kg, bet veikalā ~0.65LVL/kg

Avokado: cenu precīzu nepiefiksēju, bet tirgū bija dārgāki (Izraēlas) nekā veikalos (pārsvarā Spānijas).

Āboli: garšīgāki un lētāki tirgū! J

Slinkākie cenu pētnieki var ielūkoties arī šeit. Cenas veidotas pēc konkrēta lielveikala sortimenta/izcenojuma. 




TIEŠĀ PIRKŠANA

Ja gribi ēst patiešām tīru pašmāju produkciju, iesaku iesaistīties tiešajā pirkšanā (cenas līdzvērtīgas veikalos atrodamajai pārtikai). Savstarpēji izdevīgs veids kā atbalstīt vietējos zemniekus un uzņēmējus. Ja līdz šim neesi dzirdējis par to – palasi te: http://www.tiesapirksana.lv/ .
Nu jau vairākās pilsētās izveidojušas tiešās pirkšanas pulciņi. Nesen sācis veidoties arī valmieriešu tiešās pirkšanas bariņš




UZ TIRDZIŅU atbalstīt vietējos!

Beigās vēl viena pavisam interesanta lieta. Šodien, pēc tirgus un lielveikalu apmeklējuma, aizdomājos par Latvijā augušiem dārzeņiem/augļiem, un cik tomēr cilvēkam, kam tiešā veidā nav pieejama laukos auguši labumi, ir grūti tikt pie šādiem dārgumiem. Tajā pašā laikā izcēlu no somas iegādātos mandarīnus un bieti pusdienām, un vai zināt – re, ko es atradu:


piektdiena, 2013. gada 6. decembris

Sintija zina kā var aizstāt šokolādi!


Uzsākot savu trīs nedēļu ilgo veselīgās ēšanas maratonu, apzinājos, ka daži produkti būs „jāizslēdz” no ēdienkartes uz neatgriešanos, daži pārtikas izstrādājumi būs jāievieš no jauna, bet citi – jāaizvieto un jāmeklē tiem alternatīvas. Dalīšos savā pieredzē: mani produkti – aizstājēji. Varbūt noder arī Tev!


Šokolāde vs graudaugu batoniņi

Ņemot vērā faktu, ka esmu neprātīga saldummīle, un šokolādes izslēgšanu no savas ikdienas ēdienkartes varētu pielīdzināt mini krīzei, esmu radusi šim debešķīgajam saldumam alternatīvu. Veikala plauktos ir atrodami gardie graudaugu batoniņi ar dažnedažādiem pildījumiem.
Daudzi no tiem ir pārklāti ar jogurta krēmu un šokolādes glazūru. Jāsaka, tieši šokolādes esamība šajā našķī izpelnījās manu atzinību. Varu apgalvot, ka šie musli batoniņi viennozīmīgi ir kļuvuši par lielisku alternatīvu šokolādei. Našķis ir bagātināts ar dabīgām šķiedrvielām un sniedz sāta sajūtu. Dažreiz ēdu to brokastīs, jo tas nodrošina enerģijas lādiņu turpmākai dienai. Arī ēdienreižu starplaikā, kad kārojas kaut kas garšīgs, musli batoniņš ir labi piemērots brīžiem, kad jāatgūst spēki. Taču vislielākais labums ir tajā, ka atšķirībā no tradicionālās šokolādes tāfelītes, graudaugu batoniņi neizraisa atkarību un vēlmi ēst tos pārmērīgos daudzumos. Kā vēl vienu labumu, jāmin šī našķa draudzīgo cenu. Ja rūpīgi pavērojam veikala plauktus, saprotam, ka klasiskais graudaugu batoniņš ir lētāks nekā tradicionālais Snickers. Lai gan cenas atšķirība nav liela, tas pierāda to, ka veselīga našķošanās nav dārga. Secinājums: musli batoniņš ir labs šokolādes aizvietotājs.


Krējums vs turku jogurts

Viens no maniem lielākajiem atklājumiem ir produkts, ko sauc par turku jogurtu. Tiem, kam šis vārdu savienojums ir svešs, stāstu. Tas ir bezpiedevu, jeb tā saucamais baltais jogurts, kura sastāvā ir pasterizēts piens, krējums un jogurta kultūra. 
Turku jogurtam ir bieza, krēmīga struktūra un maiga, pienskāba garša. Arī aromāts šim skābpiena produktam ir visai patīkams. Jāsaka, turku jogurtu bieži vien mēdz saukt arī par grieķu jogurtu. Tā kā bezpiedevu jogurti ir labs risinājums tiem, kas praktizē veselīgu dzīvesveidu un veselīgu ēšanu, arī es nolēmu to ieviest savā ēdienkartē. Šobrīd turku jogurts manā ēdienkartē kalpo kā alternatīva klasiskajam krējumam. Esmu secinājusi, ka tas ir universāls produkts. To pievienoju klāt gan salātiem, gan kā sastāvdaļu uzkodu mērcēm, gan zupām krējuma vietā. Arī ar kartupeļu pankūkām, ar siļķi un sīpoliem, kā arī ar marinētām bietēm turku jogurts garšo lieliski! Lai gan neesmu eksperimentējusi, cik labs šis jogurts ir saldo ēdienu pagatavošanā, interneta dzīlēs ir atrodamas daudzas receptes, kur to izmanto kūku gatavošanā. Vislielākais pluss, kādēļ krējumu būtu vērts pamēģināt aizvietot ar turku jogurtu ir fakts, ka bezpiedevu jogurts satur ievērojami mazāk piesātināto, jeb slikto tauku – vidēji līdz 5%. Tikpat labs tas var būt arī majonēzes aizvietotājs.

Vajadzīga tikai izdoma un veselīga alternatīva ir gatava!

Cukurs vs medus

Rudens un ziemas laikā, esam zinoši par to, ka jāuzņem pastiprināti daudz vitamīni, lai vīrusi un citi nelabvēļi iet mums garām. Tad nu esmu izdomājusi, ka klasiskais cukurs jānomaina pret kaut ko tikpat saldu, bet veselīgu – medu! Lieki daudz runāt par medus labajām un dziednieciskajām īpašībām. Uzsvēršu vien to, ka tēja, kurai pievienots medus, iegūst ne tikai burvīgu garšu, bet arī smaržu un dzintaram līdzīgu krāsu! Vai nav burvīgi? (:




Esmu atklājusi vēl vienu produktu, kas nudien ir ļoti labs sviesta, margarīna, siera un majonēzes aizstājējs. Tas ir nekas cits kā kolorītais avokado.
Augļi un dārzeņi pieder pie svarīgākajiem vitamīnu un minerālvielu avotiem. Avokado nav izņēmums. Tajā ir daudz vērtīgu šķiedrvielu un fitovielu, kam piemīt profilaktiskas īpašības. Interesanti ir tas, ka avokado auglī kālija ir par 60% vairāk nekā banānos. Šis auglis nesatur nātriju un holesterīnu, līdz ar to ir labvēlīgs cilvēka veselībai. Ņemot vērā to, ka gatavam avokado ir mīksta sviesta konsistence, smērēju to uz rupjmaizes un lavaša. Tāpat, griežu to gabalos un lieku klāt salātiem ar zaļumiem. Pastāv dažādas variācijas, kā un ar kādiem produktiem kombinēt šo eksotisko augli, taču skaidrs ir viens – ir vērts pamēģināt! Arī cenas ziņā, pircējs būs tikai ieguvējs. Viens avokado gabalā maksā vidēji 35 santīmi, savukārt kausētais siers un majonēze ir krietni vien dārgāki produkti.


Citi ieteikumi aizstājējproduktu meklēšanā:

  • Baltmaize vs pilngraudu maize
  • Saldais sieriņš vs bezpiedevu lakto jogurts
  • Čipši vs mandarīni
  • Cola vs svaigi spiesta augļu sula
  • Smalkmaizītes vs banāni, rieksti










































Lai arī Tavas garšas kārpiņas izbauda ko jaunu, līdz šim nebijušu! 





ceturtdiena, 2013. gada 5. decembris

Kā neēst?

Esam pamazām tikuši skaidrībā ar to, ko un kā vajadzētu ēst, taču, lai iemācītos ēst pareizi, svarīgi arī zināt, kā to darīt nepareizi!

Te daži ēšanas padomi, kuriem noteikti nevajadzētu sekot, bet, kuri, pavisam iespējams, uzlabos Tavu dienu un motivēs jauniem veselīgas ēšanas sasniegumiem!






1. Ļoti svarīgi ir ēst vairākas reizes dienā - no rīta kādu desiņu, pusdienās kārtīgu kartupeli, bet, vakaram pataupi to kalorijām bagātāko- kūkas, čipsus saldējumu, cepumus. Neaizmirsti visu noliet ar kārtīgu majonēzes kārtu!









2. Katru rītu nepieciešams sākt ar kārtīgu izstaipīšanos, tāpēc gardākos produktus iepriekšējā vakarā jānovieto ledusskapja augstākajos plauktos!










3. Pusdienās jācenšas gatavot tā, lai tajās būtu dažādu kategoriju produkti- kūku kategorijas, mafinu kategorijas, putukrējuma kategorijas, utt.











4. Vakariņās nedrīkst ēst neko smagu, citādi var iedzīvoties vēdergraizēs un liekajā svarā. Šeit esmu jau pacentusies un nosvērusi, ka mafins ir vieglāks par kūkas gabalu, tāpēc izvēle ir likumsakarīga!








5. Katram prātīgam cilvēkam nepieciešams pulkstenis ar dažādiem ēdienu laikiem:
20:00 - kūkas laiks
21:00 - tortes laiks
22:00 - eklēru laiks










6. Vakariņas sveču gaismā samazina redzamību par 50%, tāpēc arī uzņemtais ēdiena daudzums var samazināties pat uz pusi. Neļauj tam tā notikt! Pieprasi papildporciju!











7. Kad nostaigāti pāris metri (jā, tie līdz ledusskapim), vēlams iestiprināties ar kādu bulku! Dienā nepieciešams uzņemt vismaz trīs bulkas, citādi vēders sāks dumpoties!















8. Ja dodies garākā ekspedīcijā, obligāti somā jāievieto provīzija! Provīzijas izmēriem jābūt proporcionāliem ceļojuma garumam, tātad - 1 km ceļa ir 1 kg pārtikas rezervju!








9. Neviena tēja nedrīkst iztikt bez kūkas piedevās! Kūkām nepatīk vientuļām sēdēt ledusskapī, savukārt tējām patīk, ja tām ir kompānija.








10. Auksts laiks prasa dubultu devu enerģijas, tātad ziema var kļūt par nopietnu šķērsli sabalansēta uztura uzņemšanā. Ko darīt, lai tā nenotiktu?


Ēdienu, kuru līdzņemšanai ieliec kabatā, jau laikus mājās attin vaļā, tādējādi atvieglojot ēšanas procedūru un lieki nesaldējot rokas!










11. Picas diena skolā, darbā, mājās? Jau laikus pārliecinies, ka esi nopietni sagatavojies šim pasākumam! Sameklē atjautības uzdevumus kolēģu vai ģimenes locekļu uzmanības novēršanai! Tā tu iegūsi vērtīgās sekundes.
Ko nozīmē vērtīgās sekundes? Tas ir lielākais picas gabals!















  12. Un nekad neaizmisti, cik nozīmīgs ir produkta sastāvs, tāpēc, pirms liec ēdiena kumosu mutē- apdomā, vai tas satur gana daudz kaloriju?













13. Runā, ka, ja pārāk ilgi skatās uz meiteni, viņa apprecās ar kādu citu. Tieši tāda pati likumsakarība ir ar kūkām. Ja pārāk ilgi skaties uz tām, pastāv iespēja, ka to apēdīs kāds cits.
Neļauj tām tā notikt!













14. Hesburger`ā akcijas? Pirms paziņo par to visiem saviem draugiem, dodies izlūkos un pārbaudi, vai akcijas prece ir gana laba? Un kā ar pārējiem produktiem? Tu taču negribi saviem draugiem ieteikt kaut ko negaršīgu.



15. Un vispār- tās pīles kanālā nemaz tik izsalkušas rudens un ziemas periodā nav! Bet kā ar tevi? Visu ēdamo taču var godīgi sadalīt uz pusēm! Neaizmirsti uz sava maizes gabaliņa uzziest pamatīgu kārtu ievārījuma!














16. Nekad neriskē ar nepietiekama ēdiena daudzuma uzņemšanu! Vispirms no šķīvja apēd to, kas ir mazāk garšīgs, bet pašu gardāko atstāj uz beigām. Tā būsi pavisam drošs, ka viss ēdiens tiks apēsts un vajadzīgais kaloriju daudzums uzņemts!








17. Pulkstens nosit divpadsmit. Ir pusnakts, iestājusies tumsa, bet tev gribas ēst... Ko darīt? Ir zinātniski pierādīts, ka, gaismas esamība ir vajadzīga ne tikai augiem, lai tie pastieptos garumā, bet arī cilvēka labsajūtai, tāpēc neļauj pulksteņa laikam diktēt sev noteikumus! Brašiem soļiem, augsti paceltu galvu dodies uz ledusskapi, iededz gaismu vien ar tā durvju atvēršanu! Jo ilgāk našķosies pie ledusskapja, jo vairāk gaismas iegūsi un, protams, lieki teikt, ka arī vēders būs priecīgāks!









Tātad, ceru, ka līdz ar šiem padomiem, Tu sāksi vēl rūpīgāk apsvērt savus ēšanas paradumus, jo mēs jau zinām, kas notiek pēc visu 17 padomu izpildes.

Tu riskē pārvērsties par attēlā (-->)  redzamo personāžu!










Padomi izstrādāti ilgu gadu gaitā un balstīti uz Zaigas personīgās pieredzes. 

sestdiena, 2013. gada 30. novembris

Saldētie dārzeņi- jā vai nē?









Nav noslēpums, ka dārzeņi ir viena no vērtīgākajām pārtikas produktu grupām, kas mūsu organismam ir visderīgākā, tomēr ne vienmēr tos patērējam pietiekamā daudzumā.





Vieni teiks: „Ak, dārzeņi, tā jau garšīgi, bet slinkums nomazgāt, slinkums nomizot, vēl lielāks slinkums sagriezt.”

Citi atkal sacīs: „Vasarā un rudenī ēdu dārzeņus, jo tas ir ražas laiks, bet ziemā no svaigajiem dārzeņiem veikalu plauktos gribas izvairīties, jo tie taču nenāk no Latvijas laukiem!”




Kādas alternatīvas? 

Abos gadījumos kā alternatīva ir saldētie dārzeņi, kas paciņā jau ir teju gatavi ēšanai, protams, ja neskaita pagatavošanu, kas saldētajiem dārzeņiem ir neizbēgama.



Bet cik veselīgi ir saldēti dārzeņi? Cik daudz vitamīnu tajos paliek pēc sasaldēšanas? Vai tie var aizstāt svaigus dārzeņus? Noskaidrosim!


Saldēti dārzeņi un augļi nebūt nav sliktāki par svaigajiem. Patiesībā dārzeņu sasaldēšana ir viens no labākajiem un vienkāršākajiem veidiem, kā tajos ilgāk saglabāt vitamīnus un citas veselībai derīgas vielas, turklāt saldēšana ir dabisks process, kurā netiek izmantoti konservanti. 

Pētījumi pierāda, ka saldēti dārzeņi saglabā savu dabīgo C vitamīnu ilgāk nekā svaigi dārzeņi, kas ir mērojuši ilgu ceļu no saimniecībām līdz veikalam un tad līdz mūsu mājām. Ar šādu secinājumu klajā nākuši britu zinātnieki, kas pēta pārtikas nozari. Kā izrādījās, sasaldētos dārzeņos un augļos veselīgās vielas ir pat divas pusotras reizes vairāk nekā svaigajos. Tāpat pētījumā tika pierādīs, ka pāris mēnešu glabātos svaigos dārzeņos būs krietni vien mazāk vitamīnu nekā no saldētavas izņemtos. Dārzeņi savu uzturvērtību sāk zaudēt tiklīdz tie ir novākti. Sasaldējot tos dažu stundu laikā pēc to novākšanas, uzturvērtības zudums tiek ievērojami samazināts.


Viss slēpjas tajā, ka ceļš līdz plauktiem ne vienmēr ir tas labākais un svaigajiem dārzeņiem dažreiz pat ir daudz mokpilnāks, nekā tad, ja šie paši produkti plauktos nonāk saldētā veidā. Ceļā svaigie augļi un dārzeņi var zaudēt pat līdz pusei savu derīgo īpašību. Saldētajiem dārzeņiem un augļiem šāds mīnuss nav novērots.


Ja uztraucies par dārzeņu izcelsmi krāsainajās pakās, kuras atrodamas veikalu saldētavās, tad rudenī dārzeņus sasaldē pats no sava dārza. To izdarīt ir pavisam vienkārši. Atliek tikai zināt pāris viltības, kas dārzeņu garšu palīdzēs saglabāt pat pēc sasaldēšanas procedūras:

  • Dārzeņi pirms saldēšanas kādu minūti jāplaucē, tad jāliek cieši noslēgtā traukā vai maisiņā ar “ātrrāvēju”. 
  • Ļoti svarīgi, lai tiem klāt netiktu gaiss, jo tas ir viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ saldēti produkti pēc atsaldēšanas mēdz būt negaršīgi. Ja gaiss tiek klāt, rodas tā sauktais sala apdegums.
  • Nekādā gadījumā dārzeņiem pirms saldēšanas nepievieno sāli vai citas garšvielas, jo tas sekmē sulas izdalīšanos.
  • Tāpat svarīgi, ka dārzeņiem netiek mainīta saldēšanas temperatūra- visā uzglabāšanas laikā tai jābūt nemainīgai. Ja dārzeņi ir vienreiz sasaldēti, bet pēc tam atlaidināti un vēlreiz sasaldēti, tie zaudē garšu, kā arī iegūst nepatīkamu konsistenci.
  • Ledusskapja saldētavā dārzeņu saldēšanai vēlams atvēlot to plauktiņu, kurš ir visaukstākais.


Ne visi dārzeņi ir vienādi labi piemēroti saldēšanai

Kolrābjus labāk nesaldēt, jo to struktūra pēc atkausēšanas kļūst nepatīkami mīksta. Garšīgi nebūs arī sasaldēti melnie rutki un redīsi.

Nekas prātīgs nesanāks, ja mēģināsi sasaldēt dažādas salātu lapas. Sīpoli, loki un ķiploki sasaldēti nav garšīgi, labāk tos ēst svaigus.

Saldēti gurķi un kabači nav nekas gards, toties to sulu vai sasmalcinātu masu var sasaldēt nelielos kubiciņos un izmantot kā kosmētisku līdzekli.

Veikalos sasaldēto produktu stendos parasti tiek piedāvāti arī lietošanai sagatavoti frī kartupeļi. Mājas apstākļos tādus sagatavot nav iespējams, jo tie, lai saglabātos laba kvalitāte un struktūra, iepriekš tiek īpaši apstrādāti, piesūcināti ar eļļu, un sasaldēti ļoti īsā laikā speciālās ātrsaldēšanas līnijās. Mājās saldēti kartupeļi iznāk nepatīkami ūdeņaini — mīksti un pat saldi. Bet šo jau varēja arī nestāstīt, jo neviens no 21 veselīgas dienas sekotājiem taču neēd frī kartupeļus!

    

Gadalaiku maiņas un savu iespēju robežās tomēr vislabāk izvēlēties svaigus dārzeņus no Latvijas laukiem!