Ne tikai ēst veselīgi

Uzsākot „21 dienas” eksperimentu, man (Laumai) jau bija skaidrs, kādus ieradumus vajadzētu pamainīt savā uzturā un ēšanas paradumos. Tomēr, līdz ar šīm izmaiņām, nevilšus pievienojās arī citas...

Vispārēja dzīvesprieka uzturēšanai (īpaši šajā drēgnajā un tumšajā laikā) palīdz arī citas, ne mazāk veselīgas lietas. Tā, piemēram, sākoties mūsu kampaņai, uzsāku arī deju nodarbības (nejauša sakritība). Kas var būt labāks par regulāru kaulu izlocīšanu uz deju grīdas! Galvenais, ka izvēlies to, kas sagādā prieku, tādēļ izbaudi procesu un uzņem kaudzi enerģijas!

Nemainīgi - vēl joprojām, rītos, kad nelīst, ceļu uz darbu pavadu sava bērīša – velosipēda mugurā. Manuprāt, nav labāka veida kā sākt savu rītu (ja gājēji nav samiegojušies un ievēro veloceliņus). Te gan arī jāpiebilst, ka pie vainas Rīgas satiksmes „lieliskais” transports, kuru izmantoju tikai īpaši retos gadījumos.

Esmu sākusi vairāk lasīt. Laiks aiz loga tā vien mudina iedegt sveci, ieritināties siltā segā un dzert kakao, kam, līdzīgi kā ķirsītis uz tortes gabala, ir laba grāmata! Šoreiz iedvesmoja mācību kurss „Cinematic Voyage”, kur kā reize bija jāanalizē jaunākā „Džeinas Eiras” filma.

Mazas lietas un labas domas!

Saproti, ko pērc! Kas ir ĢMO?

Pētot veikalu plauktus un produktu marķējumus, saskaramies ar dažādiem definējumiem, kas ir gan saprotami, gan sveši. Šoreiz iepazīstināsim jūs ar izplatīto terminu ģenētiski modificētie organismi (ĢMO).

ĢMO ir augi vai citi dzīvie organismi, kuru gēnos tiek mākslīgi ievadīti, citi gēni, kas ir sveši konkrētajam augam vai dzīvajam organismam. Šie gēni tiek ņemti no citiem augiem, baktērijām, vīrusiem vai dzīvniekiem. Šāda gēnu sajaukšanās dabā nenotiek arī, izmantojot selekcijas metodes, nenotiek starpsugu gēnu sajaukšanās.

Nereti sastopamies arī ar terminu „modificētā ciete”, kas rada mulsumu, jo šķiet, ka tas ir tas pats, kas ģenētiski modificēta ciete. Tā tas nav! Modificētā ciete nozīmē, ka tās īpašības ir izmainītas ķīmiski, nevis ģenētiski. Tomēr arī šī ciete var būt ģenētiska, bet tad tai obligāti ir jābūt marķētai ar uzrakstu, ka tā satur ĢMO.

Pārtikai, kas ražota no ģenētiski modificētiem augiem, ir jābūt marķētai ar uzrakstiem „ražots no ģenētiski modificēta..” vai „satur ģenētiski modificētu..”. Ja produkts satur mazāk, kā 0.9% nejauša ĢMO piemaisījuma vai šis procents ir tehniski neizbēgams, tad to drīkst nenorādīt. Latvijā ir atļauts tirgot pārtiku, kas sastāv vai ir ražota no ģenētiski modificētas (ĢM) sojas, rapša, kukurūzas, kokvilnas un cukurbietēm. Latvijas veikalos ĢM marķētajai pārtikai ir jābūt novietotai atsevišķi no citiem produktiem un pie plaukta ir jābūt skaidrai norādei par ĢMO.

Ieskatieties šajos špikeros, lai vieglāk varētu atcerēties, kur iegādāties produktus, kas nesatur ĢMO un kuru produktu etiķetes ir jāizpēta rūpīgāk, lai būtu droši, ka iegādājamies savam organismam draudzīgus produktus, jo pastāvošie veselības riski, ko var izraisīt ĢM pārtikas regulārs patēriņš ir nopietns, proti, pastiprinās vai rodas jaunas alerģijas, palielinās kancerogēnu (vēzi izraisošu) vielas, rodas imūnsistēmas traucējumi, neauglība, kā arī pret antibiotikām izturīgas un jaunas slimības.

Sekojam sezonalitātei!

Lai gan šobrīd lielākā daļa šī gada ražas jau pagrabos un saldētavās, iesakām "iemest aci" mūsu veidotajā infografikā par augļu un dārzeņu sezonalitāti. Norādītajos mēnešos augļi ir visbagātīgākie un vērtīgākie, tādēļ ēdot tos attiecīgajā laikā, uzņemam vitamīnus dubultā!

Šobrīd atliek audzēt podiņos lokus, bazilikus, dilles un rukolas un lūkoties saldētavas dziļumos vai vecmāmiņas pagraba apcirkņos! 

Re, kur par piemēru Laumas pusdzīvais baziliks (tas vēl neapsildītā dzīvokļa dēļ - arī bazilikam salst)!

Gatavi?!

Tu-du-du-du-du-duuuuu! Jau rīt sākam "21 dienas" apņemšanos! Velkam no krājumiem ārā visus "dārgumus", lai jau rīt sāktu veslīgu uzdzīvošanu!

http://www.youtube.com/watch?v=ykro8nKNJU4

Kāpēc 21 diena?

Tik vienkārši - 21 diena līdz jaunam (veselīgam) ieradumam! Pētījumos pierādīts, ka 21 diena ir laiks, kas nepieciešams, lai organisms pierastu pie pārmaiņām un tās kļūtu par ieradumu. Tāpēc 21 dienas apņemšanās - atmest smēķēšanu, skriet, iet laicīgi gulēt, vai mūsu gadījumā - ĒST VESELĪGI – ir pietiekoši, lai tas kļūtu par ieradumu.

Lai tas būtu izdarāms, vislabāk sevi noskaņot 21 dienas eksperimentam - "es tikai pamēģināšu" - prātam tas šķiet sasniedzams un izdarāms mērķis. 21 diena skan daudz reālāk, nekā mūža apņemšanās, kad uz visiem laikiem jāatsakās no kaut kā pierasta, iemīļota un patīkama. Ja gribam no kaut kā atteikties uz visiem laikiem, prāts pats automātiski sāk domāt, cik gards būtu malciņš kolas, cik gards būtu kāds burgers, cik ātri varētu pagatavot veikala pusfabrikātus... Iekšēji prāts noskaņojas, uz to, kas tiek zaudēts, nevis uz ieguvumiem.

21 dienas laikā organisms pierod pie pārmaiņām, iespējams, redzamas pirmās pārmaiņas, tādēļ pēc 21 dienas prāts var izvēlēties turpināt jauno ieradumu, vai pārtraukt to darīt. Mēs esam par veselīgu dzīvesveidu ilgtermiņā.

Vairāk:

http://www.stevenaitchison.co.uk/blog/a-new-habit/

http://science.howstuffworks.com/life/form-a-habit1.htm

Un tā 21 dienu!