Pētot veikalu plauktus un produktu marķējumus, saskaramies ar dažādiem definējumiem, kas ir gan saprotami, gan sveši. Šoreiz iepazīstināsim jūs ar izplatīto terminu ģenētiski modificētie organismi (ĢMO).
ĢMO ir augi vai citi dzīvie organismi, kuru gēnos tiek mākslīgi ievadīti, citi gēni, kas ir sveši konkrētajam augam vai dzīvajam organismam. Šie gēni tiek ņemti no citiem augiem, baktērijām, vīrusiem vai dzīvniekiem. Šāda gēnu sajaukšanās dabā nenotiek arī, izmantojot selekcijas metodes, nenotiek starpsugu gēnu sajaukšanās.
Nereti sastopamies arī ar terminu „modificētā ciete”, kas rada mulsumu, jo šķiet, ka tas ir tas pats, kas ģenētiski modificēta ciete. Tā tas nav! Modificētā ciete nozīmē, ka tās īpašības ir izmainītas ķīmiski, nevis ģenētiski. Tomēr arī šī ciete var būt ģenētiska, bet tad tai obligāti ir jābūt marķētai ar uzrakstu, ka tā satur ĢMO.
Pārtikai, kas ražota no ģenētiski modificētiem augiem, ir jābūt marķētai ar uzrakstiem „ražots no ģenētiski modificēta..” vai „satur ģenētiski modificētu..”. Ja produkts satur mazāk, kā 0.9% nejauša ĢMO piemaisījuma vai šis procents ir tehniski neizbēgams, tad to drīkst nenorādīt. Latvijā ir atļauts tirgot pārtiku, kas sastāv vai ir ražota no ģenētiski modificētas (ĢM) sojas, rapša, kukurūzas, kokvilnas un cukurbietēm. Latvijas veikalos ĢM marķētajai pārtikai ir jābūt novietotai atsevišķi no citiem produktiem un pie plaukta ir jābūt skaidrai norādei par ĢMO.
Ieskatieties šajos špikeros, lai vieglāk varētu atcerēties, kur iegādāties produktus, kas nesatur ĢMO un kuru produktu etiķetes ir jāizpēta rūpīgāk, lai būtu droši, ka iegādājamies savam organismam draudzīgus produktus, jo pastāvošie veselības riski, ko var izraisīt ĢM pārtikas regulārs patēriņš ir nopietns, proti, pastiprinās vai rodas jaunas alerģijas, palielinās kancerogēnu (vēzi izraisošu) vielas, rodas imūnsistēmas traucējumi, neauglība, kā arī pret antibiotikām izturīgas un jaunas slimības.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru