Tik vienkārši - 21 diena līdz jaunam (veselīgam) ieradumam! Pētījumos pierādīts, ka 21 diena ir laiks, kas
nepieciešams, lai organisms pierastu
pie pārmaiņām un tās kļūtu par ieradumu. Tāpēc 21 dienas apņemšanās - atmest
smēķēšanu, skriet, iet laicīgi gulēt, vai mūsu gadījumā - ĒST VESELĪGI – ir pietiekoši, lai tas kļūtu
par ieradumu.
Lai tas būtu izdarāms, vislabāk sevi noskaņot 21 dienas eksperimentam
- "es tikai pamēģināšu" - prātam tas šķiet sasniedzams un izdarāms
mērķis. 21 diena skan daudz reālāk, nekā mūža apņemšanās, kad uz visiem laikiem
jāatsakās no kaut kā pierasta, iemīļota un patīkama. Ja gribam no kaut kā
atteikties uz visiem laikiem, prāts pats automātiski sāk domāt, cik gards būtu
malciņš kolas, cik gards būtu kāds burgers, cik ātri varētu pagatavot veikala
pusfabrikātus... Iekšēji prāts noskaņojas, uz to, kas tiek zaudēts, nevis uz
ieguvumiem.
21 dienas laikā organisms pierod pie pārmaiņām,
iespējams, redzamas pirmās pārmaiņas, tādēļ pēc 21 dienas prāts var izvēlēties
turpināt jauno ieradumu, vai pārtraukt to darīt. Mēs esam par veselīgu
dzīvesveidu ilgtermiņā.
Vairāk:
http://www.stevenaitchison.co.uk/blog/a-new-habit/
http://science.howstuffworks.com/life/form-a-habit1.htm
Tā diemžēl nav. Tas par 21 dienu ir izzīsts no pētījuma par to, cik ātri cilvēki, kas zaudē kādu locekli, pierod pie šī zaudējuma. Ieraduma veidošanās ir process, kam nav noteikta termiņa, tas ir atkarīgs no tā, cik grūti konkrētajam cilvēkam padodas konkrētā apņemšanās. Lūk, psihologs par to veselu grāmatu uzrakstījis, lai cilvēki beidz uzķerties uz tā mīta par 21 dienu. (http://www.spring.org.uk/making-habits-breaking-habits Pirmā nodaļa izlasāma bez maksas, iesaku.) Bet, protams, apņemties vajag un arī atskaitīties vajag. Ar interesi sekošu līdzi, man arī ir bijis lērums šādu sarakstu.
AtbildētDzēstViss ir cilvēka apziņā. Ieradums, atkarībā no intensitātes, var tikpat labi rasties arī dažu dienu laikā, jo laiks ir vien tās pašas apziņas izdomāts, iluzors un relatīvs. Ja mēs runātu par fundamentālām izmaiņām mūsu organismā, kas radušās uzņemtās pārtikas ietekmē, tas laiks būtu jāmēra cikliski un gados, ne dienās. 21 diena ir labs skaitlis. Trīs pilnas darba nedēļas no 1dienas līdz 7dienai - vienkāršam cilvēkam apziņā nostrādā pietiekoši efektīvi. Pie mūsdienu dzīves ritma un sociālo kanālu info apmaiņas tempa, tas ir gana, lai 21 dienas laikā visi jau zināti (Twitter, FB, blogi, bildes, video utt.), ka TU dari ko veselīgāku. Citam apzināti, citam neapzināti, bet message tiek palaists plašumā, kas uzliek zināmu atbildības sajūtu: "A varbūt jāturpina, ir interesanti!" :)
DzēstPsihologu pētījumus var palasīt kā daiļliteratūru. Iesaku padomāt, kad un kāpēc vispār radās šāda profesija? ;) Ja gribi sasniegt ilglaicīgu un pastāvīgu rezultātu, nav ko aizrauties ar eksperimentēšanu. Ir gana daudz izglītojošu materiālu par cilvēka anatomisko uzbūvi, tipiem un atbilstošu uzturu, kas izturējuši visstingrāko noturības testu - laiku. Dietologi - dažu desmitu gadu sena profesija. Psihologu pētījumi un "zinātniskie" raksti uzspīd un noriet. Taču interesanti, kāpēc ayurveda ir saglabājusies nemainīgi efektīva jau vairāk kā 5000 gadu?
Šis ir sociāli interesants un praktisks projekts, labs sākums, kam ļoti pozitīvam. Jānovēl tik izturība! ;)