Kāda
vaina margarīnam? Transtaukskābes!
Ikdienas steigā, bieži vien
nepievēršam uzmanību, cik gan daudz bīstamu vielu ir pārtikas produktos, kurus
lietojam uzturā. Šoreiz stāsts ir par vienu no kaitīgākajām vielām –
transtaukskābēm jeb transtaukiem.
Kas
ir transtaukskābes jeb transtauki?
Lai pēc iespējas labāk
saprastu, kas ir transtaukskābes un kā tās radās, ielūkosimies ne visai tālajā
pagātnē. 1910.gadā ASV pirmo reizi tika radīta mākslīga taukviela – hidrogenēti
augu tauki.
Hidrogenēšanas procesā augu
eļļa tiek pārvērsta cietā taukvielā, savukārt nepiesātinātās taukskābes, kas
piešķir eļļām šķidro stāvokli un īso derīguma termiņu, tiek pārvērstas pilnīgi
jaunā formā – transtaukskābē.
Transtaukskābes bija īsts atklājums pārtikas
industrijā, un jāatzīst tie, kas strādāja šajā nozarē, izmantoja to savā labā.
Var teikt, pārtikas industrija patiesi „iemīlēja” šos taukus, jo tie produkti,
kuru sastāvā ir transtaukskābes, ir ar bezgalīgu derīguma termiņu. No tā varam
izsecināt, ka baktērijas šādiem pārtikas produktiem itin nemaz neiet pie dūšas.
Transtaukskābes
pārtikas produktos rodas no trim galvenajiem avotiem. Pirmais - augu eļļu
rūpnieciska hidrogenēšana vai sacietināšana, lai ražotu margarīnus un tauku
pastas; otrais - tauku karsēšana, pārtikas produktu cepšana eļļā augstā
temperatūrā; trešais - baktēriju izraisīta nepiesātināto taukskābju
pārveidošanās atgremotājdzīvnieku (govju, aitu, jēru) gremošanas orgānos.
Kāda atšķirība starp dabīgajām un mākslīgajām
transtaukskābēm?
Lai gan mākslīgajām
transtaukskābēm piemīt līdzīgas fizikālās īpašības kā dabīgajām piesātinātajām
taukskābēm (atrodamas piena un gaļas izstrādājumos), bioloģiskajā sistēmā
mākslīgi radītās transtaukskābes „uzvedas” pavisam savādāk nekā dabīgās
piesātinātās taukskābes.
Mākslīgās
transtaukskābes ir rūpnieciskā procesā cilvēkradītas, savukārt dabīgās
transtaukskābes rodas liellopu organismā.
Šajā gadījumā to rada baktērija
atgremotājdzīvnieku kuņģī, kas mēģina tikt vaļā no polinepiesātinātajām
taukskābēm augos, ko ēd dzīvnieks. Atšķirībā no cilvēkradītajām, dabiskās
transtaukskābes sastopamas minimālos apjomos (sviestā to ir aptuveni 2 – 3%) un
pētījumos nav novērota nekāda negatīva ietekme uz cilvēka organisma šūnu
membrānām.
Kāpēc transtauki ir
bīstami veselībai?
Cilvēki
bieži tiek maldināti ar mītu, ka labāk lietot uzturā hidrogenētus augu taukus,
jo tie satur zemāku piesātināto taukskābju procentu. Bet tas, ka šajos augu
taukos mono un polinepiesātinātās taukskābas ir mainījušas formu, kļūstot par
transtaukskābēm, jeb mākslīgi piesātinātajām taukskābēm, netiek pieminēts.
Tā kā transtaukskābes
traucē šūnu darbību, tās ietekmē arī daudzu enzīmu funkcijas, kā rezultātā
rodas dažādi veselības traucējumi.
Galvenie transtaukskābju nelabvēlīgie efekti cilvēka organismā
ir sekojošie:
- Pazemina „labā” holesterīna līmeni asinīs (augsta blīvuma holesterīns piedalās šūnu uzbūvē, hormonu un D vitamīna ražošanā)
- Paaugstina „sliktā” holesterīna līmeni asinīs (zema blīvuma holesterīns izgulsnējas asinsvadu sieniņās)
- Paaugstina holesterīna līmeni asinīs par 20-30mg%
- Paaugstina insulīna līmeni asinīs pie glikozes slodzes, paaugstinot diabēta rašanās risku
- Palielina sirds slimības risku
- Veicina holesterīna izgulsnēšanos artērijās
- Pazemina imūnsistēmas darbības efektivitāti u.c.
Pārtikas
produkti, kuru sastāvā ir vislielākais transtauku daudzums:
- Piena un gaļas produkti (margarīns, sviests, piens,
gaļa u.c.)
- Augu tauku masas, ko izmanto cepšanai un vārīšanai
- Kartupeļi frī, eļļā cepti virtuļi
- Konditorejas izstrādājumi (cepumi, krekeri, kūkas u.c.)
Zināšanai!
Dienas ieteicamā transtauku deva: 2
grami!
- Vienā porcijā frī kartupeļu ir 8-9 grami transtauku
- 100 gramos čipsu – aptuveni 14 grami
- Vienā ēdamkarotē margarīna – 5 grami
- 100 gramos cepumu – 10 grami
Iesakām būt vērīgiem un pirms kaut ko
likt iepirkumu grozā, pievērst uzmanību produkta sastāvam!
Baudiet pilnvērtīgu uzturu un esiet
veseli!
Raksta autore: Sintija Masjuka
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru