Šajā
ierakstā lasi mūsu pārdomas par projekta norisi, mūsu sajūtas un piedzīvoto
līdz šim.
Atklāti sakot, šaubījos, vai vispār varēšu izturēt vismaz
pusi no šīs 21 veselīgas dienas, un lietot ikdienā pareizu un sabalansētu
uzturu. Kā tas ir itin visur, sākums nebija no vieglajiem. Pierast pie domas,
ka trīs nedēļu garumā nāksies atteikties no piena šokolādes un citiem našķiem,
bija visai dīvaini.
Ir pagājušas gandrīz divas nedēļas un varu droši apgalvot,
ka esmu gandarīta ar to mazumiņu (personīgi man tas ir liels sasniegums, hehe),
ko manī ir „inficējusi” gaisotne par un ap veselīgo ēšanu. Šobrīd, ienākot lielveikalā, saldumu un našķu
stendi man ir kļuvuši vienaldzīgi. Tagad mana acs „pieķeras” daudzveidīgajam
dārzeņu un augļu piedāvājumam. Brīžos, kad šķiet – varētu apēst kko garšīgu,
mana roka vairs nestiepjas pakaļ šokolādes tāfelītei, bet gan lakto jogurtam
vai arī musli batoniņam. Un man tas patīk! :)
Santa:
21 veselīga diena man līdz šim bijis liels izaicinājums.
Lai gan sākumā šķita, ka ēst veselīgi nav nemaz tik grūti, secināju -
cilvēkiem, kuriem ik diena aizrit nemitīgā skrējienā un steigā, ir daudz grūtāk
piedomāt pie veselīgas maltītes. Vairāk gribētos gatavot mājās, taču nav tam
laika. Novēroju, ka ne visās ēdināšanas vietās ēdiens ir tik veselīgs, kā
sākotnēji varētu šķist. Acu apmāns. Dārzeņi gatavoti lielā eļļas daudzumā,
sautējums burtiski peld saldajā krējumā. Vilšanās. Protams, atsevišķās vietās
(kuras nu jau esmu piefiksējusi) var paēst gan gardu, gan arī patiešām veselīgu
ēdienu.
Zaiga:
Pagaidām droši varu teikt, ka man viss izdodas! Lai arī
jau, pirms 21 veselīgas dienas sākuma, vienmēr centos izvēlēties veselīgākus
produktus, tomēr lielākais ieguvums man šobrīd ir dažādu pārtikas produktu
satura, uzturvērtības un veselīguma pakāpes izzināšana, kas man palīdz apgāzt
mītus, kas dzīvo manā galvā. Tāpat esmu atradusi dažus veselīgus našķus,
piemēram, bumbierus, kaltētus banānus, burkānus ar jogurta mērci, kura
papildināta ar dillēm un ķiplokiem. Jāatzīst, ka man vēl arvien ir grūti
veikalā paiet garām saldumu plauktiem, bet cenšos to darīt augstu paceltu
galvu.
Māris:
Ēst veselīgāk, izrādās, nemaz nav tik grūti. Galvenais ir
alternatīvas. Čipši nomainīti pret mandarīniem un apelsīniem, cīsiņi pret
bezpienu, sviests pret margarīnu un kola pret pienu un sulām. Vislielākais
prieks par to, ka 21 veselīga diena lika atcerēties sen aizmirsto biezpienu,
kurš pēc daudzu gadu pauzes atkal nokļuvis manā ēdienkārtē, šoreiz uz
palikšanu. Sanācis pārēsties mandarīnus, jo katru reizi, kad atceros par
čipšiem, šokolādes batoniņiem un citiem saldumiem, piespiežu sevi iet uz augļu
nodaļu. Grēkojis arī esmu, bet maz.
Dagne:
Vēl
vakar man draudzene jautāja: „Dagne, kā Tu tā vari? Būt enerģiska tik agri
ceļoties un vēl vakarā noturēt možumu?” Tad aizdomājos, ka varbūt tas tiešām ir
veselīgas ēšanas nopelns! Ēdot veselīgi es iekustinu savu iekšējo mehānismu,
liekot organismam nepārtraukti darboties, proti, ražot enerģiju, kas savukārt
virza un kustina mani uz ārējām darbībām. Bet man arī jāatzīstas, ka diendienā
neizdodas ievērot veselīgas ēšanas principus un arī kopš šīs kampaņas sākuma
esmu grēkojusi un mielojusies ar svētku torti (mājās ceptu), Statoil nopērkamo
Meksikāņu Burrito un nedaudz nācās apēst majonēzi, kas bija salātiņos, ko ēdu
ārpus mājām. Ak, jā, vēl sagrēkoju ar saldējuma ēšanu, bet kā lai atturas no
tik ekskluzīvas iespējas baudīt šefpavāra Endija Bērziņa gatavotu saldējumu,
kurš tapis tavu acu priekšā?
Paanalizējot savas sajūtas dienas beigās, kad visa
diena ir pavadīta, ēdot veselīgi un sabalansēti ar grēka dienām, kad papildus
visam esmu apēdusi arī neveselīgus našķus, jāsaka atklāti, organisms šķiet
noguris, un vēderā iezogas smaguma sajūta. Neko negribas darīt, nekur negribas
iet. Gribas vienkārši palikt mājās un nedarīt neko, sliktākā gadījumā aiz
garlaicības uzēst kādu šokolādes gabaliņu visam pa virsu. Piekritīsiet, tās nav sajūtas, kuras vēlamies izjust ikdienā, vai ne?
Lieta, ko nespēju
ieviest savā ikdienas rutīnā ir iespēja ieturēt dienas pamata maltītes vienos
laikos. Ar brokastīm problēmu šajā ziņā nav, bet pusdienas un vakariņas gan
vienmēr neizdodas ieplānot noteiktā laikā. Lepojos, ka ikdienā nepatērēju, tā
saucamo, atsaldējamo pārtiku, burgerus, krāsainos saldumus, bulciņas, gāzētos
un saldinātos dzērienus, čipšus, cīsiņus, majonēzi, sāli, cukuru un tamlīdzīgas
lietas.
Lauma:
Liekas,
ka sokas tīri labi. Ēdienkarte būtiski nav izmainījusies, bet esmu sevi
pierunājusi (un vēl joprojām to daru) uz dažām izmaiņām. Vienmēr, kaut
nelielas, ieturu brokastis un cenšos ēst vēl divas reizes dienā. Līdzīgi kā
Dagnei, tās gan vēl neizdodas ieturēt vienādos laikos, bet tas vēl plānā. Mana
uzvara – uz darbu esmu sākusi ņemt līdzi prātīgas pusdienas, lai arī nav kur
tās uzsildīt (par saviem izgudrojumiem vēl pastāstīšu). Jā, droši, ka gribi to
dzirdēt, pāris reizes esmu panašķojusies, bet patiesi, ja ieiet ikdienas “veselīgas
ēšanas sliedēs”, nemaz tik ļoti tie nekārojas, un mazās devās ļaunums nevar
notikt. J Vairāk kā iepriekš meklēju interesantas receptes,
improvizēju, kad pietiek laika.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru