Vairāk kā pusceļš

Šajā ierakstā lasi mūsu pārdomas par projekta norisi, mūsu sajūtas un piedzīvoto līdz šim.

Sintija:

Atklāti sakot, šaubījos, vai vispār varēšu izturēt vismaz pusi no šīs 21 veselīgas dienas, un lietot ikdienā pareizu un sabalansētu uzturu. Kā tas ir itin visur, sākums nebija no vieglajiem. Pierast pie domas, ka trīs nedēļu garumā nāksies atteikties no piena šokolādes un citiem našķiem, bija visai dīvaini. 

Ir pagājušas gandrīz divas nedēļas un varu droši apgalvot, ka esmu gandarīta ar to mazumiņu (personīgi man tas ir liels sasniegums, hehe), ko manī ir „inficējusi” gaisotne par un ap veselīgo ēšanu.  Šobrīd, ienākot lielveikalā, saldumu un našķu stendi man ir kļuvuši vienaldzīgi. Tagad mana acs „pieķeras” daudzveidīgajam dārzeņu un augļu piedāvājumam. Brīžos, kad šķiet – varētu apēst kko garšīgu, mana roka vairs nestiepjas pakaļ šokolādes tāfelītei, bet gan lakto jogurtam vai arī musli batoniņam. Un man tas patīk! :)

Santa:

21 veselīga diena man līdz šim bijis liels izaicinājums. Lai gan sākumā šķita, ka ēst veselīgi nav nemaz tik grūti, secināju - cilvēkiem, kuriem ik diena aizrit nemitīgā skrējienā un steigā, ir daudz grūtāk piedomāt pie veselīgas maltītes. Vairāk gribētos gatavot mājās, taču nav tam laika. Novēroju, ka ne visās ēdināšanas vietās ēdiens ir tik veselīgs, kā sākotnēji varētu šķist. Acu apmāns. Dārzeņi gatavoti lielā eļļas daudzumā, sautējums burtiski peld saldajā krējumā. Vilšanās. Protams, atsevišķās vietās (kuras nu jau esmu piefiksējusi) var paēst gan gardu, gan arī patiešām veselīgu ēdienu.

Zaiga:

Pagaidām droši varu teikt, ka man viss izdodas! Lai arī jau, pirms 21 veselīgas dienas sākuma, vienmēr centos izvēlēties veselīgākus produktus, tomēr lielākais ieguvums man šobrīd ir dažādu pārtikas produktu satura, uzturvērtības un veselīguma pakāpes izzināšana, kas man palīdz apgāzt mītus, kas dzīvo manā galvā. Tāpat esmu atradusi dažus veselīgus našķus, piemēram, bumbierus, kaltētus banānus, burkānus ar jogurta mērci, kura papildināta ar dillēm un ķiplokiem. Jāatzīst, ka man vēl arvien ir grūti veikalā paiet garām saldumu plauktiem, bet cenšos to darīt augstu paceltu galvu.

Māris:

Ēst veselīgāk, izrādās, nemaz nav tik grūti. Galvenais ir alternatīvas. Čipši nomainīti pret mandarīniem un apelsīniem, cīsiņi pret bezpienu, sviests pret margarīnu un kola pret pienu un sulām. Vislielākais prieks par to, ka 21 veselīga diena lika atcerēties sen aizmirsto biezpienu, kurš pēc daudzu gadu pauzes atkal nokļuvis manā ēdienkārtē, šoreiz uz palikšanu. Sanācis pārēsties mandarīnus, jo katru reizi, kad atceros par čipšiem, šokolādes batoniņiem un citiem saldumiem, piespiežu sevi iet uz augļu nodaļu. Grēkojis arī esmu, bet maz.

Dagne:

Vēl vakar man draudzene jautāja: „Dagne, kā Tu tā vari? Būt enerģiska tik agri ceļoties un vēl vakarā noturēt možumu?” Tad aizdomājos, ka varbūt tas tiešām ir veselīgas ēšanas nopelns! Ēdot veselīgi es iekustinu savu iekšējo mehānismu, liekot organismam nepārtraukti darboties, proti, ražot enerģiju, kas savukārt virza un kustina mani uz ārējām darbībām. Bet man arī jāatzīstas, ka diendienā neizdodas ievērot veselīgas ēšanas principus un arī kopš šīs kampaņas sākuma esmu grēkojusi un mielojusies ar svētku torti (mājās ceptu), Statoil nopērkamo Meksikāņu Burrito un nedaudz nācās apēst majonēzi, kas bija salātiņos, ko ēdu ārpus mājām. Ak, jā, vēl sagrēkoju ar saldējuma ēšanu, bet kā lai atturas no tik ekskluzīvas iespējas baudīt šefpavāra Endija Bērziņa gatavotu saldējumu, kurš tapis tavu acu priekšā? 

Paanalizējot savas sajūtas dienas beigās, kad visa diena ir pavadīta, ēdot veselīgi un sabalansēti ar grēka dienām, kad papildus visam esmu apēdusi arī neveselīgus našķus, jāsaka atklāti, organisms šķiet noguris, un vēderā iezogas smaguma sajūta. Neko negribas darīt, nekur negribas iet. Gribas vienkārši palikt mājās un nedarīt neko, sliktākā gadījumā aiz garlaicības uzēst kādu šokolādes gabaliņu visam pa virsu. Piekritīsiet, tās nav sajūtas, kuras vēlamies izjust ikdienā, vai ne?

Lieta, ko nespēju ieviest savā ikdienas rutīnā ir iespēja ieturēt dienas pamata maltītes vienos laikos. Ar brokastīm problēmu šajā ziņā nav, bet pusdienas un vakariņas gan vienmēr neizdodas ieplānot noteiktā laikā. Lepojos, ka ikdienā nepatērēju, tā saucamo, atsaldējamo pārtiku, burgerus, krāsainos saldumus, bulciņas, gāzētos un saldinātos dzērienus, čipšus, cīsiņus, majonēzi, sāli, cukuru un tamlīdzīgas lietas.

  Lauma:

Liekas, ka sokas tīri labi. Ēdienkarte būtiski nav izmainījusies, bet esmu sevi pierunājusi (un vēl joprojām to daru) uz dažām izmaiņām. Vienmēr, kaut nelielas, ieturu brokastis un cenšos ēst vēl divas reizes dienā. Līdzīgi kā Dagnei, tās gan vēl neizdodas ieturēt vienādos laikos, bet tas vēl plānā. Mana uzvara – uz darbu esmu sākusi ņemt līdzi prātīgas pusdienas, lai arī nav kur tās uzsildīt (par saviem izgudrojumiem vēl pastāstīšu). Jā, droši, ka gribi to dzirdēt, pāris reizes esmu panašķojusies, bet patiesi, ja ieiet ikdienas “veselīgas ēšanas sliedēs”, nemaz tik ļoti tie nekārojas, un mazās devās ļaunums nevar notikt. J Vairāk kā iepriekš meklēju interesantas receptes, improvizēju, kad pietiek laika.