Sāls - laime vai posts mūsu organismam?

Pirms pāris dienām neapdomības dēļ pārsālīju zupu tik pamatīgi, ka tā bija teju pagalam. Tas man lika uzdot sev šādus jautājumus:

Kā atgriezt šo pašu zupu ēšanai labā stāvoklī?

Kāpēc vispār vajag izmantot sāli?

Cik veselīgs tas ir cilvēkam? 

Ar ko es varētu sāli aizvietot?

Sociālajos tīklos Facebook un Twitter guvu atbildes uz pirmo no saviem jautājumiem, bet par pārējiem nolēmu uzzināt pati.

Ja arī tev gadās pārsālīt zupu un vēlies to glābt, tev ir divas iespējas- pievārīt klāt veselu kartupeli, kas uzsūks sāli, pēc tam kartupeli izņemt laukā. Vai otrs variants- rīsi, kuri arī pavisam labi absorbē sāli. Arī te līdzīgs princips- rīsus jāieliek zupā, vēlams marlē, jāpatur laiciņu un tad jāņem laukā. Es, protams, ticu, ka pēc šī raksta izlasīšanas Tu rūpīgāk apdomāsi, vai sāls piebēršana zupai Tev vispār ir tik ļoti nepieciešama.

Patiesībā Twitter man pastāstīja, ka iespējams atrast daudz un dažādus sāls aizvietotājus, un tādējādi tīru sāli izslēgt no sava uztura pavisam. Arī par to šajā rakstā.

Tātad, kāpēc cilvēkam vajadzīga sāls?

Sāls ir vitāli nepieciešams visas dzīvās radības pastāvēšanai. Tas galvenokārt sastāv no Nātrija hlorīda un tā joni cilvēka dzīvībai un jo īpaši asinīm ir nepieciešami. Sāls mūsu ķermenī kalpo kā katalizators elektriskās enerģijas transportēšanai no vienas šūnas uz otru. Tas piedalās vielu transportēšanā uz šūnām un atpakaļ, ūdens apmaiņā, kā arī dažādu vielu asimilācijā. 

Starpcitu, asiņu sāļums tikai pavisam nedaudz atšķiras no okeāna sāļuma.  

Hipokrāts

Gan jūras, gan kristālu sāls bija ļoti iecienīts jau senajā Grieķijā, kad sengrieķi atklāja, ka, ēdot sāļu pārtiku, tiek ietekmētas dažādas organisma pamatfunkcijas, piemēram, gremošana. Kopš tā laika sāli uzsāka izmantot medicīnā, bet īpašu popularitāti tas guva laikā, kad to sāka padziļināti pētīt un lietot visiem zināmais sengrieķu ārsts, medicīnas tēvs Hipokrāts (460 – 370 g. p.m.ē.). Tieši viņš pieminēja slavenās sālsūdens tvaika inhalācijas, kuras vēl joprojām tiek plaši lietotas pret elpceļu iekaisumiem. Varam secināt, ka jau pirms vairāk nekā 2000 gadiem grieķu medicīna bija atklājusi sāls labo ietekmi uz cilvēka veselību, precīzāk- dažādu ādas kaišu, gremošanas traucējumu un respiratoru slimību ārstēšanā. 

Bet kas notiek šodien?

Līdz ar industriālās attīstības iestāšanos dzīvais, dabīgais sāls ir ticis ķīmiski attīrīts un karsēts (rafinēts). Tas tiek žāvēts milzīgās krāsnīs, kur temperatūra sasniedz 650 grādus pēc Celsija, tādā veidā pilnīgi mainot sāls ķīmisko struktūru, kas savukārt negatīvi ietekmē cilvēka organismu. Sāls rafinēšanas process rada tādu produktu, kurš ir nedabīgs un kaitīgs dzīvam organismam. Šis produkts nedod neko labu, tas tikai negatīvi ietekmē cilvēka organismu. [šeit es paliku bēdīga]

Sāls veidi

Šodien cilvēki uzturā izmanto 3 veidu sāļus: jodētu sāli, bagātinātu jeb pārstrādātu sāli, kas ir tradicionālais galda sāls un nebagātinātu sāli, piemēram, jūras sāli. 

Bagātināta sāls tiek ķīmiski attīrīta no minerāliem, tādēļ tā zaudē dzelzi, kalciju, magniju un citus minerālus, kas nepieciešami cilvēkam. Minerālu trūkums organismā ir daudzu veselības problēmu cēlonis. Tad šim nātrija hlorīdam tiek pievienotas piedevas sāls kristalizācijai, baltināšanai, garšas uzlabošanai un mitruma absorbēšanai. 

Standarta rafinētais sāls, ko lietojam uzturā, satur tikai 2-3 ķīmiskos elementus

Starp valstīm nepastāv vienots regulējams, ko sālim var pievienot un ko nevar. Ir pētījumi, kas liecina par šo piedevumu kaitīgumu tādēļ ir valstis, kur šīs piedevas ir aizliegtas. Eiropas Savienības valstīs tās lielākoties diemžēl ir atļautas.

Nebagātināta jūras sāls nav attīrīta ķīmiski un satur daudzus minerālu piemaisījumus, kas ir nepieciešami cilvēkam, tādēļ tiek uzskatīta par daudz labāku cilvēka veselībai.

Īsts jūras sāls ir balts, pelēcīgs vai dzeltenīgs.

Atšķirībā no bagātinātas sāls tai nav pievienotas piedevas par kuru bīstamību ir vairākārt lemts vai kuras ir aizliegtas vairākās valstīs, tāpat tai nav pievienota glikoze, balinātājs krāsai- vielas no kurām cilvēkam labāk izvairīties.

Jodsāls mūsu organismam ir veselīgs, tieši tā iemesla dēļ, ka tas satur cilvēka organismam tik svarīgo jodu. Ja tomēr neesi gatavs no sava ikdienas uztura sāli izslēgt pavisam, izvēlies tieši jodsāli. Lai gan pastāv mīts, ka tam ir specifiska garša un smarža, tomēr patiesībā tā ir pavisam niecīga. Jodsāls un vienkāršais galda sāls pēc garšas un smaržas īpašībām sevišķi neatšķiras.

Sāls parasti nemēdz bojāties, bet, ja jodsāli uzglabā ļoti ilgi, jods tajā nesaglabājas.

Tā kā sāli uzturā lieto ierobežotā daudzumā un joda saturs sālī ir ~ 0,0035%, tādēļ jodu pārdozēt nav iespējams. Ar jodēto sāli var gan sālīt, gan marinēt, gan to pievienot dažādiem pārtikas produktiem, joda saturs sālī neietekmē ēdienu garšu vai izskatu citādi nekā parastā sāls.

Ar ko var aizstāt sāli?

Patiesībā jau šeit nav nekādu ierobežojumu, jo garšvielu klāsts mūsdienās ir neiedomājami plašs, bet cilvēki lielākoties pieraduši lietot tikai tradicionālākos maltos piparus, dilles, vegetu (ļoti daudz sāls) un kariju. 

Apskatīsim, ko iesaka lietot sāls vietā no tradicionālākām garšvielām:

Ķiploku vai sīpolu pulveris- ķiploku vai sīpolu aromāts izpaužas, kad to pievieno ēdienam gatavošanas laikā. Izmanto, lai ēdienos aizstātu svaigus ķiplokus, piemēram, ēdienu cepot, grilējot, sautējot, marinādēs.

Malti melnie pipari - vispopulārākā un visizplatītākā garšviela pasaulē, ko dēvē par “garšvielu karali”. Melnie pipari izceļ jebkura ēdiena, pat saldo ēdienu, garšu. Lieto pie dārzeņu ēdieniem, olām, gaļas, zivīm. Noder arī kā galda garšviela.

Citrona vai laima sula – izspied citronu un laimu mājas apstākļos un lieto marinādēs, salātos.

Pētersīļi - viens no universālākajiem garšaugiem, jo tie labi sader praktiski ar visiem ēdieniem. Ikdienā lietojams garšaugs, kas kaltēšanas procesā kļūst maigāks un iegūst izteiktāku raksturīgo garšu. Pētersīļus pievieno mērcēm, buljoniem, biezzupām un krēmzupām, pastas sacepumiem, salātiem un sautējumiem.

Dilles – viens no populārākajiem Ziemeļeiropas garšaugiem. Dilles ir ideāli piemērotas gurķu ēdieniem, tvaicētām, marinētām un ceptām zivīm, zupām, kartupeļu salātiem. Dilles var pievienot gaļas ēdieniem, sacepumiem, mērcēm.

Ķiploki – tie ne tikai labi garšo, bet arī uzlabo veselību. Jo īpaši ieteicams rudens un ziemas periodā. Pievieno pie sautējuma, gaļas ēdieniem.

Ingvers – vēl viens lielisks aizsargs pret rudenim un ziemai raksturīgo apaukstēšanos. Labi garšo pie tējas, bet kā garšvielu izmanto pie gan pie saldajiem ēdieniem (deserti, kūkas, pudiņi), gan gaļas un zivju un dārzeņu ēdieniem. 

Čilli pipari – eksotiska garšviela, var izmantot teju pie visiem ēdieniem. Jāpiemin, ka čilli pipara asā garša, pastiprināti cilvēka organismā izdala endorfīnus- laimes hormonus. 

Baziliks - piemērots gandrīz visiem Vidusjūras virtuves ēdieniem. Tā vienreizējais aromāts vislabāk jūtams svaigās, tikko no dobes nākušās lapiņās. Klasiska vērtība – saulē nogatavojies tomāts ar mocarellas siera šķēlītēm, nedaudz olīveļļas, sāls, svaigi maltiem pipariem un sakapātu baziliku (ja svaigs baziliks nav pieejams, labi izmantojams kaltēts baziliks, ko iepriekš sajauc ar olīveļļu, sāli un pipariem).

Hmeli Suneli - kaltēto garšaugu maisījums ir bez sāls, bet ar ļoti patīkamu un pikantu garšu (esmu mēģinājusi, garšo lieliski pie dārzeņu un gaļas ēdieniem, nopērkams tirgū)

Koriandrs – labi sader ar dažādiem vok ēdieniem, taču lieliski izmantojams arī maizes cepšanai, arī vārot biezzupas un krēmzupas. Vienreizēja savienība veidojas, pievienojot koriandra sēklas ķirbju ēdieniem.

Un sāls aizvietotāji, par kuriem Tu, iespējams, vēl nebiji dzirdējis:

Fehnelis – izteikta anīsa, lakricas smarža. Izmanto pie putnu un jēra gaļas.

Kumins – izskatās kā ķimenes, bet tā vis negaršo. Indiešu garšviela, bet izplatīta visā pasaulē. Lieto pie gaļas ēdieniem.

Kardamons – garšo pēc eikalipta, lietojams ļoti mazos daudzumos. Izmanto rīsu, augļu ēdienos, kā arī dzērienu aromatizēšanai.

Majorāns - lielisks sabiedrotais visiem aknu ēdieniem, bet arī cepti kartupeļi garšos interesantāk, ja tajos neilgi pirms cepšanas beigām iemaisīsiet šķipsniņu kaltēta majorāna. Tā viegli saldenais aromāts piemērots gan cūkas un liellopu gaļai, gan garšaugu maizītēm un maizei, kas gatavota no kviešu miltiem.

Estragons - rosina ēstgribu, veicina gremošanu. Estragons labi papildinās dažādas mērces, lietojams pie tvaicētiem vai ceptiem vistas un zivju ēdieniem, arī aknu ēdieniem.

Oregano jeb raudene - viegli piparotā garša piestāv itāļu un grieķu virtuves ēdieniem. Raudeni izmanto ēdienos, kuru pamatā ir tomāti, piemēram, tomātu zupās un mērcēs, arī picu mērcēs. Šis garšaugs perfekti papildinās arī risoto, zivju un pastas ēdienus, piestāv baklažāniem, kabačiem, sieriem, īpaši – kazas sieram.

Rozmarīns - smarža nedaudz atgādina skuju aromātu. Rozmarīns ir piemērots jēra gaļas ēdieniem, medījumam, sātīgiem sautējumiem. Taču to var pievienot arī vārītiem un apceptiem kartupeļiem, kopā ar citronu rozmarīns veido lielisku garšas kombināciju krāsnī ceptai vistai. Ļoti labi rozmarīns sader ar sieriem, putotu sviestu, gaļas un dārzeņu marinādēm. Tikpat labi to var pievienot arī ievārījumiem, marmelādēm un atspirdzinošiem dzērieniem.

Salvija - pikantā, viegli rūgtenā salvijas garša piestāv cūkgaļas ēdieniem. Kaltētu salviju ēdienam jāpievieno jau gatavošanas sākumā, jo tieši karsējot tā pilnība attīsta garšu un aromātu. Taču jāuzmanās – kaltēta salvija ir daudz spēcīgāka par svaigu, tāpēc tā ēdienam jāpievieno taupīgi. Salvija papildina dažādu gaļas ēdienu garšu, to izmanto, piemēram, truša, jēra, teļa, medījuma, arī maltās gaļas ēdienos. Lai piešķirtu ēdienam Vidusjūras reģionam raksturīgas nianses, salviju pasaulē olīveļļā vai sviestā.

Timiāns - pikanti saldenā garša vislabāk attīstās tieši karsēšanas procesā. Timiāns sader ar trekniem, taukvielām bagātiem ēdieniem, palīdzot tos labāk sagremot. Kad nākamreiz vārīsiet zirņu vai pupiņu zupu, pievienojiet arī tai nedaudz kaltēta timiāna! Timiānu pievieno zupām, marinādēm, cepešiem, truša gaļai, tomātu, paprikas un baklažānu ēdieniem. Tas labi sader ar rozmarīnu, lauru lapām, muskatriekstu un salviju, toties nevajadzētu kopā lietot timiānu un majorānu.

Dalies ar sev mīļām garšvielām un iesaki tās citiem komentāru sadaļā! 

Atceries, ka garšvielas taču var audzēt pats mājās uz palodzes. Arī es šogad pirmoreiz iestādīju garšaugu (citronmelisu) uz savas palodzes. Tagad jau tas ir paaudzies un pavisam drīz es gaidu, kad varēšu sākt to izmantot. Izmēģini arī Tu! 

Droši vien, ka šobrīd domā, kāpēc es vispār līdz šim lietoju sāli? Tūlīt pat izbeigšu to darīt. Bet tad uzdod sev jautājumu- sāls taču ir man vajadzīga organisma funkcionēšanai, kā es to iegūšu, ja nepiebēršu šķipsniņu sāls pie pusdienām?

Daudzos pārtikas produktos jau ir pievienots standarta sāls un daudzi pārtikas produkti satur sāli paši.

Latvijas dietologu noteiktā optimālā sāls dienas deva ir 4-5 grami, Tomēr ikdienā cilvēks patērē daudz vairāk sāls, vidēji 20-30 gramus dienā. 

Jau pavisam drīz dalīsimies ar receptēm, kurās nevajadzēs izmantot ne kripatiņu sāls! Ja arī Tev ir, ko mums un citiem ieteikt, sazinies ar „21 veselīga diena” komandu sociālajos tīklos Facebook: „21veseligadiena” vai Twitter „@21veseligadiena”.

Raksta autore un kontaktpersona turpmākiem sālītiem jautājumiem,

Zaiga Puškina